Ceļo ar
Ceļo ar
Augstu gaisā virs pašiem mākoņiem lidoja liela, skaista lidma- šīna. Tas bija Bīnijs Bombardieris. Debesīs viņš jutās ļoti labi. Katru dienu viņš lidoja no vienas valsts uz citu, jo tāds bija viņa darbs – pārvadāt pasažierus. Bīnijs ļoti mīlēja savu darbu, viņš bija stiprs, ātrs, drosmīgs un izturīgs. Bombardieris ātri traucās caur māko- ņiem ar smaidu sejā, priecājoties par skaistajiem skatiem, kas pa- vērās visapkārt. Vienīgi ik pa laikam Bīnijs jutās ļoti vientuļš, jo viņam nebija īstu draugu. Rīts sākās kā parasti. Uzņēmis pasažierus, Bīnijs Bombardieris uzsāka savu lidojumu. Bombardiera Bīnija un baltā stārķa satikšanās 2
“Tā, sagatavoties, mazliet atpakaļ, uz priekšu, koncentrējamies – un aiziet, heijā, paceļamies!” pie sevis klusi murmināja Bīnijs, trau- coties uz augšu. Te pēkšņi – bāc! Kaut kas balts priekšā. “Hei, palido malā!” Bīnijs sauca. “Nekā nebija! Debesīs var lidot visi!” attrauca baltais plankums. “Kas tu esi, baltais plankum?” Bīnijs vaicāja. “Es neesmu baltais plankums, esmu baltais stārķis!” sacīja bal- tais plankums. “Baltais stārķis! Oho! Kā tu te gadījies? Parasti es stārķus nesa- tieku savā ceļā,” Bīnijs brīnījās. “Jā, tā jau ir, parasti mēs šeit nelidojam, bet esmu atpalicis no sava putnu bara un apmaldījies. Nezinu, vai varēšu viņus atrast, droši vien viņi jau ir tālu prom,” stārķis bēdājās. “Tas gan nav labi!” piekrita Bīnijs Bombardieris. “Bet tu ne- skumsti, gan mēs kaut ko izdomāsim. Lidojam kopā!” 3
Diena bija lieliska. Debesīs spīdēja saulīte, bija silts un jauks laiks. “Vai tev ir vārds, baltais stārķi?” pēc maza brītiņa vaicāja Bīnijs. “Nē, parasti mani sauc vienkārši par stārķi,” atteica baltais stār- ķis. “Kā tā var būt, ka tev nav vārda! Tas nav labi! Mums jāizdomā tev vārds!” iesaucās Bīnijs. “Ko tu domā par Blanko? Nu tāds kā baltais plankums, Planko vai Blanko, tāds, kādu es tevi ieraudzīju,” iesmējās Bīnijs. “Man patīk Blanko,” stārķis iesaucās. “Blanko, Blanko, Blanko!” viņš priecīgi izkliedza savu vārdu. “Un kā tevi sauc?” jautāja stārķis. “Esmu Bīnijs Bombardieris,” lepni atbildēja Bīnijs. “Bīnijs Bombardieris, tas gan ir skaists vārds,” stārķis noteica. “Prieks iepazīties!” Tā abi čalodami lidoja uz priekšu, un, lai gan stārķim neizdevās atrast savu putnu baru, toties viņš ieguva labu draugu. 4
Ko var saskatīt mākoņos?
Šodien ir ļoti atbildīga diena: Bīnijs Bombardieris gatavojas savam lidojumam, bet stārķis Blanko cītīgi taisa savu ligzdu. “Hei, hei, Blanko, kur tu esi?” Bīnijs sauca. “Šodien man pa- redzēts lidojums uz Barselonu. Vai gribi doties līdzi?” “Es, vai?” stārķis Blanko brīnījās. “Nu protams, tu, Blanko!” Bīnijs sacīja. “Es ļoti gribētu, bet kas ir Barselona?” stārķis vaicāja. “Hei! Vai tu nekad neesi dzirdējis par Barselonu?” Bīnijs brīnījās. Lidojums uz Barselonu 6
Barselona ir Spānijas otra lielākā pilsēta Ibērijas pussalas aus- trumos Vidusjūras piekrastē. Iedzīvotāji šeit runā kataloniešu un spāņu valodā. Barselonu ierobežo divas upes Jobregata un Besosa. Pilsēta ir slavena ar brīnišķīgu arhitektūru, aktīvo pilsētas dzīvi un garšīgiem ēdieniem. Tā ir arī viena no lielākajām ostas pilsētām Vidusjūrā. “Jā, izklausās ļoti interesanti!” stārķis prātoja. “Barselona ir tāda pilsēta, kura obligāti ir jāapmeklē katram. Noteikti ir jāapskata pilsētas centrālais laukums La Plasa Kata- lunja ar tā daudzajām strūklakām, jāpastaigājas pa gleznaino, koku ieskauto ielu Las Ramblas – slavenāko Barselonas avēniju. Turklāt jāieplāno laiks Pikaso muzeja un Svētās Ģimenes baznīcas apmek- lējumam. Tā ka posies, lidojam!” Bīnijs aicināja. “Tu mani pārliecināji, Bīnij, tiekamies pēc pusstundas lidostā,” priecīgs piekrita stārķis. 7
8
Pavisam drīz Bīnijs Bombardieris jau bija uzņēmis pasažierus, un ceļojums sākās! Lidošana uz Barselonu bija burvīga! Bombardieris lēni lidoja tieši virs pilsētas un jūras robežas, un skatie- nam pavērās slavenās pilsētas panorāma: skaistas kated- rāles, muzeju ēkas, parki, strūklakas un pat zooloģiskais dārzs. Bet visinteresantākais draugiem likās Barselonas akvārijs. Tas ir viens no lielākajiem akvārijiem Eiropā – tajā atrodas vairāk nekā 11 000 jūras un okeāna iemīt- nieku, kuri mīt 35 rezervuāros. Zem tiem atrodas 80 metrus garš tunelis ar caurspīdīgām sienām. Iet pa šo tuneli ir kā pastaigāties pa okeāna gultni – virs galvas peld jūraszvaigznes un jūraszirdziņi, zuši un anemones, delf īni, haizivis un citi jūras iemītnieki. “Iespaidīgi!” Bīnijs bija sajūsmā. “Uhh, tas tiešām bija brīnišķīgi!” piekrita stārķis. “Nebiju domājis, ka kādreiz atradīšos tādā zemūdens tunelī! Cik daudz zivju! Bailīgi, kad zivis peld tieši tev virs galvas!” 9
“Barselona tiešam ir ļoti skaista pilsēta,” pilns emo- cijām noteica Blanko. “Vai vēlreiz paņemsi mani līdzi? Starp citu, uz kurieni būs tavs nākamais lidojums?” “Rīt es lidošu uz Londonu. Londonā arī mūsdienās dzīvo karaliene un prinči,” Bīnijs stāstīja. Karaliene mūsdienās, tas gan ir interesanti, nodo- māja stārķis. “Vai gribi doties līdzi uz Londonu?” jautāja Bom- bardieris. “Protams!” Blanko priecīgi iesaucās. “Jauna diena – jauns piedzīvojums!” 10
Un tagad, lūk, uzdevums: kurā virzienā peld vairāk zivtiņu – uz labo vai uz kreiso pusi?
Londona ir Lielbritānijas jeb Apvienotās Karalistes (Anglijas) galvaspilsēta. Londonu uzskata par pasaules kultūras galvaspilsētu. Šī ir viena no pilsētām, kuru apmeklē visvairāk tūristu, turklāt tai ir lielākā lidostu sistēma pasaulē. Pilsētai cauri tek Temzas upe. Tā ir garākā upe Anglijā. No augšas lidojot ļoti labi var redzēt “Londonas aci” – lielo pano- rāmas ratu, kas atrodas Temzas upes krastā. Tas ir lielākais pano- rāmas rats Eiropā, kā arī populārākā tūristu atrakcija. Katru gadu to apmeklē aptuveni 3,5 miljoni cilvēku. Šis rats paceļ apmeklētājus 135 metrus virs Temzas upes. Majestātiskā Londona 12
Londona ir arī ļoti zaļa pilsēta, tajā ir daudz parku. Lielākais parks pašā Londonas centrā ir Haidparks. Tā platība ir 142 hektāri. Haidparkā notiek koncerti, sporta sacensības un citi pasākumi. Parka vidū atrodas Serpentīna ezers. Blakus Haidparkam atro- das Kensingtonas dārzi. Arī abi draugi kā savu pirmo ceļa mērķi Londonā bija izvēlējušies slaveno Haidparku. “Ei, Bīnij, skaties, cik daudz vāveru!” sauca stārķis. “Vaaau, tiešām ļoti daudz! Raugi, te lejā ir arī dažādi putni – pīles, gulbji – un pat zaķi. Bet tās vāverītes nemaz nebaidās, laikam pieradušas ēst cilvēkiem no rokas,” sacīja Bīnijs. 13
“Es arī gribu pabarot vāverītes! Nez kas viņām garšo?” stārķis jautāja. “Skaties, riekstiņi izbiruši no paciņas, domāju, ka rieksti viņām garšo,” Bombardieris sacīja. Stārķis nolaidās lejā un, paņēmis pilnu knābi ar riekstiņiem, sāka barot vāveres. Tas bija ļoti jautri. Vāveres saskrēja no visām pusēm, un riekstiņi stārķim beidzās ātri vien. Aplūkojuši Haidparku, draugi lidoja tālāk. “Kas vēl Londonā ir interesants un slavens?” jautāja stārķis. “Londona ir slavena arī ar saviem divstāvu autobusiem, sarka- najām telefonu būdiņām un vienmēr mierīgiem sargiem pie Bakin- gemas pils. Šī pils ir karalienes rezidence, šeit dzīvo karaļnama locekļi. Tas ir iecienīts tūristu apskates objekts. Īpaša uzmanība 14
parasti tiek pievērsta sargiem, kuri nedrīkst kustēties, lai notiek kas notikdams, kā arī viņu īpatnējām “lāčādas cepurēm”. Pie Ba- kingemas pils cilvēki pulcējas arī valsts svētkos. Ļoti iecienīta vieta ir Trafalgaras laukums. Tā centrā atrodas strūklaka un Nelsona kolonna ar četrām bronzas lauvām. Laukumā notiek demonstrācijas, sporta pasākumi un citas svinības,” Bīnijs stāstīja. “Vai tu nevarētu stāstīt lēnāk?” jautāja Blanko. “Es nevaru neko iegaumēt.” Bet Bīnijs tik turpināja: “Pilsētas apmeklējuma laikā noteikti jāredz Vestminsteras abatija un Vestminsteras pils Sentdžeimsā. Te notikusi visu Anglijas karaļu un karalieņu kronēšana. Skaties uz leju, redzi, tā ir Vestminsteras pils.” “Hei, Bīnij, tu jau esi par daudz iekarsis,” stārķis sauca. “Nu man galvā ir pavisam liela putra, neko vairs neatceros! Kas tur ir, kāda pils? Vai tur, lejā, ir Vestminsteras pils? Kas tas par torni pie pils?” “Tas taču ir pulkstenis! Vai tu neredzi?” Bīnijs Bombardieris sauca. “Pulkstenis! Cik liels un skaists!” Blanko bija sajūsmā, un lidoja tam apkārt. “Tas ir Bigbens. Tulkojumā “Lielais Bens”, tā ir pulksteņa iesauka. Bigbens ir slavens ar savu precizitāti un milzīgo zvanu, tas sver vairāk par 13 tonnām. Tas ir lielākais pulksteņtornis pasaulē, kas rāda laiku uz visām četrām debespusēm,” Bombardieris stāstīja. “Un kas ir Elizabete II?” jautāja Blanko. “Elizabete II ir Anglijas karaliene. Viņas kronēšana notika 1953. gadā. Viņa ir dzimusi 1926. gada 21. aprīlī. Elizabete II ir visvecākā valdniece, kāda bijusi britu tronī,” Bīnijs atbildēja. “Bet tagad lidosim uz Tauera tiltu. Gribu, lai tu apskaties slavenāko tiltu Lon- donā. Tauera tilts ir paceļamais tilts pāri Temzas upei. 15
Tas atrodas blakus Tauera cietoksnim, no kā ir radies arī tilta nosaukums. Tauers sākotnēji tika celts kā sargpostenis Londonas aizsardzībai. Tagad tajā ir ieroču noliktava un kroņa dārglietu gla- bātava. Bet bērniem Londonā es iesaku apmeklēt Tiso kundzes vaska figūru muzeju, Harija Potera muzeju, Londonas zoodārzu, akvāriju un Legolandi,” Bīnijs turpināja stāstīt. Laiks skrēja vēja spārniem! “Londonā vēl ir tik daudz, ko apskatīt, mums noteikti jāatlido vēlreiz,” Blanko sprieda. “Jā, noteikti!” piekrita Bīnijs. “Bet tagad gan pošamies uz mājām.” 16
Uzdevums. Vai vari atrast riekstu vāveru vidū?
“Bīnij, vai tu jau zini, kāds ir tavs rītdienas galamērķis?” jautāja stārķis Blanko. “Manuprāt, man jādodas uz Čehijas galvaspilsētu Prāgu,” atbil- dēja Bombardieris. “Ooo, tas tik ir jauki. Prāgā mēs vēl neesam bijuši!“ priecīgi iesaucās stārķis. “Paskatīsimies kartē, kur Prāga atrodas? Hei, skat, nav nemaz ilgi jālido! Vai Prāgā ir daudz, ko var apskatīt, Bīnij?” “Cik zinu, Prāgā ir ļoti daudz arhitektūras pieminekļu, kas labi saglabājušies līdz pat mūsdienām. Īpaši nozīmīga ir Prāgas pils, Kārļa tilts, Vecpilsētas laukums un Ebreju kvartāls,” Bīnijs zināja stāstīt. “Izklausās ļoti interesanti. Es savukārt esmu dzirdējis par kādu slavenu koncertzāli Prāgā, tikai neatceros, kā to koncertzāli sauc,” prātoja Blanko. Skaistā pilsēta Prāga 18
“Rudolfinum, esmu par šo koncertzāli dzirdējis ļoti labas atsauksmes,” sacīja Bombardieris. “Un, ja jau dosimies uz Prāgu, mums noteikti jāapmeklē arī kāds koncerts.” Ceļojumu pa Prāgu draugi sāka ar Rātslaukumu, kas ir viena no slavenākajām vietām Prāgā. Interesanti apskates objekti Rāts- laukumā ir Vecais Rātsnams un Rātsnama pulkstenis. Astrono- miskais pulkstenis Vecajā Rātsnamā darbojas kopš 1410. gada un rāda senās Čehijas laiku, mūsdienu un zvaigžņu laiku. Pulkstenī ir atainotas arī zodiaka zīmes. Lidojot uz Rātslaukumu, nevarēja nepamanīt slaveno Pulver- torni ar aizsargmūri, ko 17. gadsimtā izmantoja šaujampulvera glabāšanai. Tālāk draugi turpināja ceļu pāri Venceslas laukumam, kur agrāk bija zirgu tirgus, taču tagad tajā atrodas Valsts muzejs. 19
“Prāgas pili apmeklē ļoti daudz tūristu, un tā ir nozīmīgākā vieta pilsētā.” Pa ceļam uz Prāgas pili draugi lidoja pāri slavenajam Kārļa til- tam, no kura ļoti skaists skats paveras vakaros, kad pilsētā iededzas gaismas. Uz Kārļa tilta ir novietota slavenā Jana Nepomuka statuja. Svētais Jans Nepomuks tiek godāts ne tikai par Prāgas, bet arī visas Čehijas aizstāvi. Viņš bija garīdznieks, kurš tika sodīts ar nāvi – viņu iemeta Vltavas upē. Leģenda vēsta, ka brīdī, kad upuris nogrima, virs ūdens parādījās piecas starojošas zvaigznes. Kopš tā laika Janu Nepomuku attēlo ar zvaigžņu oreolu virs galvas. Ļaudis runā: ja šai statujai pieskaras, vēlēšanās obligāti piepildīsies. Diena paskrēja nemanot, bija pienācis laiks doties uz lidostu, kur Bombardieri Bīniju gaidīja pasažieri. Abi draugi noguruši, bet laimīgi, pilni ar iespaidiem lidoja mājās! “Hei, Blanko, bet tagad gan dodamies apskatīt slaveno Prāgas pili,” aicināja Bombardieris. 20
Uzdevums. Atrodi 10 atšķirības Prāgas pils zīmējumos!
Ārā bija pavisam pelēcīga diena, saulīte paslēpusies aiz mākoņiem. Sijāja smalks lietutiņš. “Šodien tāds nomācies laiks,” stārķis bēdājās. “Gribas pabeigt savu ligzdu, bet lietus tik smidzina un smidzina. Lai nesamirktu, laikam būs jāvelk lietusmētelītis. Nez ko tagad dara Bīnijs Bombardieris?” prātoja Blanko. Te pēkšņi no tālienes stārķis sadzirdēja – ūuuuu, ūuuuu! Tas bija Bīnijs. Iepletis spārnus, viņš lēni lidoja virs koku galotnēm, meklēdams savu draugu. “Stārķi Blanko, beidzot es tevi atradu! Kā tev iet?” Bīnijs sauca. “Tā nekas, tikai nekādi nevaru pabeigt savu ligzdu. Lietus līst un līst, visi zari slapji, auksti,” Blanko žēlojās. “Nebēdājies, Blanko, man ir ideja! Lidosim šodien uz Venēciju, tur ir silts un saulains laiks, bet ligzdu pabeigsi citā dienā,” Bom- bardieris aicināja. Burvīgā Venēcija 22
“Cik jauki! Tur gan es vēl neesmu bijis! Ko tad mēs vēl gaidām, aidā, lidojam!” stārķis nopriecājās. Un draugi devās ceļā. “Pastāsti man par Venēciju, Bīnij,” lūdza Blanko. “Nu tad klausies. Venēcija ir pilsēta Itālijā. Tā ir viena no skais- tākajām pilsētām pasaulē. Venēcija ir izvietojusies uz 118 nelielām salām, kuras savieno 378 tilti, lielākā daļa no tiem ir veidoti no akmens. Daudzās Venēcijas salas sadala lielāki un mazāki kanāli. Trīs lielākie kanāli ir Lielais kanāls, kas S burta veidā šķērso visu pilsētas teritoriju, Džideka kanāls un Svētā Marka kanāls.” “Tik daudz saliņu vienā vietā, tas gan ir pārsteidzoši,” brīnījās stārķis. “Tomēr tas viss nav tik skaisti un jauki, kā izskatās. Pilsētas dzīvi un tās turpmāko pastāvēšanu apdraud arī dažādas problēmas. Visnopietnākā ir Venēcijas applūšanas draudi. Galvenais draudu faktors ir seklā Veneto lagūna – ūdens līmenis tajā spēcīga vēja laikā var ievērojami paaugstināties. Līdz ar to ūdens pa daudza- jiem Venēcijas kanāliem var viegli nonākt jebkurā pilsētas vietā,” Bīnijs stāstīja. 23
“Ko tu, stārķi, mums taču ir spārni!” iebilda Bīnijs. Pazīstamākā vieta Venēcijā ir Svētā Marka laukums. Katru dienu nebeidzamas tūristu straumes dodas uz Svētā Marka laukumu, fotografē to, baro baložus un pērk dažādus nieciņus pie suvenīru pārdevējiem, kuri stāv pie pārvietojamiem ratiņiem, pilniem ar visu ko. Ne mazāka Venēcijas vērtība ir Rialto tilts. Šis tilts ved pāri Lielajam kanālam. Jau Venēcijas pirmsākumos šī bija dzīvākā “Brrr, man bail no applūšanas!” stārķis iesaucās. “Varbūt labāk neli- dosim turp?” 24
pilsētas daļa, un tāda tā ir arī mūsdienās – ar neskaitāmiem tir- dziņiem, veikaliņiem, kafejnīcām un gondolu piestātnēm. Ļoti interesants notikums Venēcijā ir masku balle. Laikam ejot, maskas kļuvušas par arvien nozīmīgāku Venēcijas kultūras daļu visā pasaulē. Pasakaini un neaizmirstami kostīmi, krāšņi gājieni, prieks un jautrība – tas viss saistās ar Venēciju. Venēcija ir slavena arī ar regates sacensībām, kas katru gadu septembra pirmajā svētdienā notiek Lielajā kanālā. Šī tradīcija pastāv jau aptuveni 700 gadu. Venēcieši apgalvo, ka šo sacensību laikā vienmēr ir spīdējusi saule. 25
Tā nemanot stārķis un Bīnijs bija atlidojuši uz Venēciju. Izlaidis pasažierus, Bīnijs varēja atpūsties, un draugi nolēma apskatīt pilsētu. “Kurp dosimies?” Blanko vaicāja. “Domāju, ka vispirms apskatīsim daudzus kanālus un tiltiņus, un tad tu pie reizes varēsi pavizināties ar gondolu,” Bīnijs ierosināja. Tā Bīnijs gaisā, bet stārķis gondolā apskatīja pilsētu. Kas tie bija par skatiem! Mājas pašā ūdenī, šauri kanāli, veļa, kas žāvējas virs ūdens pie laivām un pelējuma sagrauztu ēku sienām, un, protams, milzīgi tūristu pūļi itin visur. “Venēcija ir ļoti interesanta pilsēta. Bet tagad gan jālido mājās, lai varu pabeigt savu ligzdiņu,” Blanko ierosināja. Arī Bombardierim bija jādodas uz lidostu, lai veiktu pārbaudes un sagatavotos nākamajiem lidojumiem. 26
Uzdevums. Cik gondolu vari saskaitīt?
Bija agrs rīts, taču lidosta jau bija cilvēku pilna: vieni devās darba darīšanās, citi – kādā atpūtas braucienā. Šorīt visgarākās rin- das pie bagāžas nodošanas bija Air Baltic reisā uz Atēnām Grieķijā. “Labrīt, Blanko! Nu ko, šorīt mūs gaida jauns piedzīvojums – Atēnas. Vai esi gatavs doties ceļā?” vaicāja Bīnijs Bombardieris. “Jā, Bīnij! Tūlīt pabeigšu rītarosmi, un tad varēsim lidot,” vicinot spārnus, atbildēja stārķis. Pasažieri jau pulcējās pie lidmašīnas un gaidīja iekāpšanu. “Mīļie draugi, lūdzu, ātrāk, nevaru vien sagaidīt, kad varēsim beidzot pacelties!” baltais stārķis mudināja pasažierus. Kad visi pasažieri ieņēma savas vietas, Bombardieris un baltais stārķis uzsāka lidojumu uz Atēnām. Nonākot Grieķijas galvaspilsētā Atēnās, kas atrodas Atikas līča krastā, abi draugi ar izbrīnu vēroja 12 pakalnus, kas bija redzami Slavenā grieķu zeme – Atēnas 28
no augšas. Viens pakalns bija tāds īpašs – lielāks un ar diženu templi galā. “Bīnij, kas ir šis milzīgais pakalns?” jautāja Blanko. Bombardieris atbildēja: “Tā, mans draugs, ir Akropole. Bet tici man, Atēnās mēs ieraudzīsim vēl daudz dažādu iespaidīgu skatu. Ne velti ik gadu šo pilsētu apmeklē tūkstošiem tūristu. Skaties un izbaudi!” Atēnas ir pilsēta ar ļoti slavenu vēsturi, tā ir arī olimpisko spēļu mājvieta. Tajā atrodas viens no pasaulē vecākajiem stadioniem – Panatinaiko. Šajā stadionā 1896. gadā notika pirmās atjaunotās olimpiskās spēles. Atēnas ir pilsēta bez tradicionālā centra, taču ar ļoti interesan- tiem un atšķirīgiem rajoniem. 29
Vienu no tiem – Plaku – uzskata par visapmeklētāko, tas sevī slēpj šarmantu, mazu ieliņu labirintus. Savukārt Psiri izceļas ar rosīgu naktsdzīvi un kolorītām ēstuvēm, Gazi – ar mākslinieku darbnīcām, dažādām galerijām, kā arī stilīgiem restorāniem un klubiem. Kolonaki rajonā ir koncentrējušies smalki, glauni veikali, kā arī nozīmīgākie pilsētas muzeji. Atēnās līdzās pastāv skaistais un neglītais, vecais un jaunais. Blakus sadzīvo zaļojoši skvēri un ielas, pa kurām pastaigājoties ir vērts uzmanīties, kur liekat kāju. Pilsētā priecē tradicionāla grieķu virtuve, bet raizes sagādā klejojoši suņi, kas tomēr pārsteidz ar neticamu labsirdību. Šeit ir smaržas un smakas, brīnišķīgi saulrieti un oranžs smogs ap Akropoli – pašā dienas vidū! 30
Bet tagad tevi gaida jauns uzdevums. Atrodi ceļu caur Plakas ieliņām uz Akropoles vārtiem!
Ceļojums uz brīnumaino Berlīni “Labs rīts visiem!” sauca baltais stārķis Blanko. Un noplivināja savus garos spārnus. “Šodien ir īpaša diena, mēs lidosim uz Berlīni,” Blanko stās- tīja saviem draugiem zvirbuļiem. “Šo lidojumu es gaidīju jau sen. Berlīnē ir milzīgs zoodārzs, ko gribu apskatīt, tur dzīvo daudzu dažādu dzīvnieku un putnu, ko vēl nekad savā dzīvē neesmu redzē- jis. Bet kur gan Bīnijs Bombardieris tā kavējas?” stārķis uztraucās. Pagāja vēl kāds laiks, bet Bīnijs neparādījās. “Varbūt esmu kaut ko pārpratis?” stārķis domāja. 32
Pagāja stunda, vēl viena un tad vēl viena, bet Bīnija kā nebija, tā nebija. Stārķis ļoti sabēdājās. “Laikam Bīnijs būs aizlidojis bez manis,” viņš noteica. “Uzlidošu augstāk un paskatīšos.” Blanko kā bulta uzšāvās debesīs un tad pēkšņi ar knābi atsitās pret kaut ko cietu. Tas bija Bīnijs Bombardieris. “Blanko, vai tas esi tu?” Bīnijs Bombardieris sauca. “Bīnij, tu esi atradies, cik labi! Tas nozīmē, ka mūsu ceļojums paliek spēkā?” stārķis nopriecājās. “Jā, šodien laikapstākļu dēļ lidojums bija jāpārliek uz vēlāku laiku. Mēs ļoti rūpējamies par pasažieru drošību. Bet nu laiks ir noskaidrojies, pasažieri ieņēmuši savas vietas, tā ka varam doties ceļā!” Bombardieris sacīja. 33
Un draugi devās uz Berlīni. Berlīne ir Vācijas galvaspilsēta un arī Vācijas lielākā pilsēta. Caur Berlīni tek divas upes – Šprē un Hāfele. Berlīne ir ļoti zaļa pilsēta, tajā ir daudz skaistu, lielu parku. Viena no ievērojamākajām apskates vietām ir Aleksandra lau- kums jeb Berlīnes centrālais laukums, kas atrodas pilsētas centrā. Sākotnēji tā bija liellopu tirgus vieta. Vietējie iedzīvotāji to dēvē vienkārši par Alex. Tajā atrodas slavenie Brandenburgas vārti. Brandenburgas vārti ir Berlīnes un visas Vācijas simbols. Vārti ir attēloti uz Vācijas eiro monētām. Apskatīšanās vērtas ir arī Berlīnes mūra paliekas. Berlīnes mūris simbolizēja dzelzs priekškaru starp Rietumeiropas un Austrumei- ropas bloka valstīm. Tas tika uzcelts 1961. gadā un bija 155 km garš. Šis mūris krita 1989. gadā. Berlīnē atrodas augstākais tornis Vācijā – televīzijas tornis, kura augstums ir 368 metri. 34
Bet Blanko domas bija kur citur, viņš bija tā pārņemts ar zoo- dārza apmeklējumu, ka nedzirdēja un neredzēja neko citu! “Hei, vai esam jau atlidojuši?” pēc brīža jautāja stārķis. “Paska- ties, paskaties lejā, es jau redzu zoodārzu. Bīnij, skaties taču… juhuuuu!” Berlīnes zoodārzs ir viens no vecākajiem un slavenākajiem zoo- dārziem Eiropā. Tas ir dibināts 1844. gadā, tā platība ir 35 hektāri, un tas atrodas pašā pilsētas centrā. Šajā zoodārzā mīt apmēram 14 000 dažādu dzīvnieku. Ik gadu to apmeklē vairāk nekā 3 mil- joni cilvēku. Zooloģiskais dārzs ir veidots tā, lai radītu iespaidu, ka starp dzīvniekiem un cilvēkiem ir nojauktas robežas. No attāluma izska- tās, ka dzīvnieki staigā savā vaļā, liekas, tos var aizsniegt ar roku un paglāstīt. Patiesībā dzīvniekus no cilvēkiem šķir apzaļumojums un dziļa betona bedre, kurai dzīvnieki netiek pāri. 35
Otra zoodārza daļa ir atvēlēta grandiozam akvārijam ar brīnu- mainām varavīksnes krāsas zivīm, gigantiskām vizuļojošām siļķēm, haizivīm un koraļļu rifiem. “Skaties, Bīnij, šimpanzes!” iesaucās Blanko. “Cik viņas ir smieklīgas,” Bīnijs noteica. Šimpanzes ir kā aktrises! Ieraudzījušas, ka tās tiek fotografētas, ieņem noteiktu pozu un sastingst vai arī ļaujas apžilbt no zibspul- dzes spožajām gaismām un tad aizskrien uz būra otru galu. Berlīnes zoodārzs ir fantastisks savā daudzveidībā. Kādus tik dzīvniekus nevar ieraudzīt – ziloņus, kuri savijuši kopā savus snu- ķus, pingvīnus, kamieļus, gardēdi pandu, karalisko lauvu, zaļo, val- dzinošo boa čūsku, nīlzirgus, krabi, kuram pusdienās jāapēd bur- kāns, bet kuram šis našķis nemaz negaršo, tīģeri, kurš skaidrā tī- ģeru valodā saka: “A-ummm, A-ummm!” – un daudzus citus zvērus. Apskatījuši pilsētu, izpriecājušies zoodārzā, draugi posās uz mā- jām. Tā tik bija jautra dieniņa! 36
Uzdevums. Atrodi 12 dzīvniekus zoodārza džungļos!
Šarmantā Stokholma “Blanko, vai esi dzirdējis par pilsētu, kura atrodas Mālarena ezera krastā un kuras nosaukumu var iztulkot kā “sala uz sta- biem”?” kādā saulainā pēcpusdienā jautāja Bīnijs. “Šķiet, tu runā par Zviedrijas galvaspilsētu Stokholmu, vai ne tā?” atbildēja stārķis. “Zinu arī, ka šajā pilsētā atrodas skaista par- lamenta ēka un Zviedrijas monarhijas karaliskā mītne.” 38
Un abi draugi sāka spriest, kurš vairāk zināja par Stokholmu. “Bet ko nu mēs te prātojam, labāk dodies man līdzi, apskatīsi- mies Stokholmu kopā,” Bīnijs aicināja. “Bet protams!” Blanko iesaucās. Un abi devās uz lidostu, kur pasažieri jau gaidīja lidmašīnu. Kamēr pasažieri iekāpa lidmašīnā, stjuartes vairākkārt atkārtoja vārdu hejsan. “Hejsan, Bīnij!” stārķis uzsauca draugam. “Hejsan, hejsan! Tas, Blanko, zviedru valodā nozīmē “labdien”. Savukārt tack sa mycke ir “paldies”. Šos vārdus paturi prātā. Bet Zviedrijā cilvēki labprāt sarunājas arī angļu valodā,” ar pārliecību noteica Bombardieris. Arī Blanko bija kārtīgi izpētījis informāciju par Stokholmu. “Bīnij, es lasīju, ka Stokholma ir arī apbrīnojami zaļa pilsēta, gandrīz vienu trešdaļu no tās aizņem ūdens, bet vēl viena trešdaļa ir atvēlēta parkiem. Tieši tāpēc katru gadu apmēram miljons tūristu izvēlas šo pilsētu, lai pavadītu tur savu atvaļinājumu. Vispirms mēs varētu apskatīties skaisto vecpilsētu jeb Gamla stan, kur šauras un līkumotas ieliņas liek ceļotājam atgriezties viduslaikos, tad apmeklēt Karaļa pili un tad dažādos muzejus – Skansen, Junibacken, Vasa vai Nacionālo muzeju. Vasa muzejs ir unikāls. Tas uzbūvēts par godu vienīgajam 17. gadsimta karakuģim, kas saglabājies līdz pat mūsdienām. 39
1628. gadā nobraucis tikai jūdzi, tas nogrima jūras dzelmē. No jūras kuģis tika izcelts pēc 333 gadiem.” Ielidojuši Stokholmā, izlaiduši pasažierus, abi draugi devās apskatīt pilsētas slavenākās vietas. “Tiešām ļoti skaista, zaļa pilsēta,” sprieda Bīnijs Bombardieris. “Īpaši man patika vecpilsēta. Bet kas tev Stokholmā patika visla- bāk, Blanko? “Man vislabāk patika skaistais ezers, zaļie parki un karakuģis,” Blanko atbildēja. 40
Bet tagad uzdevums. Atrodi 5 vienādu lodziņu pārus!
Augstu gaisā nesteidzīgi lidinājās stārķis Blanko, kad piepeši no mākoņiem parādījās draugs Bīnijs, traukdamies iespaidīgā ātrumā. “Kur tu tādos tempos dodies, Bombardieri?” uzsauca Blanko. “Es dodos uz Maltu, vienu no mazākajām valstīm pasaulē. Tajā ir tikai 360 tūkstoši iedzīvotāju. Šodien vedu ļoti lielu skaitu Mazā valstiņa – Malta 42
43
pasažieru, kuri alkst pēc saules un siltuma. Lai gan pie mums jau drēgns rudens, uz šīs nelielās salas joprojām + 25 grādi,” Bombar- dieris atbildēja. “Cik patīkami. Saulīte un siltums. Vai es varu doties tev līdzi un izbaudīt Maltas burvību? Gribu uzzināt ko vairāk par šo vietu,” stārķis teica. “Protams!” Bombardieris aicināja. Tad sāka stāstīt draugam par to, cik daudz skaistuma slēpj šī mazā valsts. “Maltas galvaspilsēta ir Valleta. Tajā var apskatīt skaistas arhitek- tūras celtnes – Lielmestra pili, Nacionālo Tēlotājmākslas muzeju. Taču pa vidu šīm pērlēm redzami arī iespaidīgi pilsētas nocieti- nājumi, kas liecina par nesaudzīgo pagātni. Maltā atrodas vismaz deviņi UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauti objekti, arī megalītiskie tempļi – tos uzskata par pašām vecākajām būvēm pasaulē. Pilsēta vēl ir interesanta ar to, ka ēkas rotā dažādi krā- saini balkoni. Par tiem klīst nostāsti, ka tie vai nu slēpj meitas no acu skatiem, vai arī tieši pretēji – izrāda preciniekiem,” Bīnijs izglītoja draugu. “Bet kādā valodā runā vietējie iedzīvotāji? Vai varēsim viegli atrast ceļu uz šiem objektiem?” Blanko jautāja. “Tā kā Malta 160 gadus bijusi britu kolonija, angļu valoda ir ļoti izplatīta, un tai ir pat valsts valodas statuss gluži tāpat kā maltiešu valodai,” zinoši atbildēja Bombardieris. Abi draugi, runādami par Maltas vēsturi un kultūru, jau tuvojās lidostai. Viņus gaidīja brīnišķīgs piedzīvojums Maltas salā. 44
Uzdevums. Savieno Maltas megalītu tempļu dārgumus un to siluetus!
“Blanko, draugs, vai esi dzirdējis kaut ko par Odesu?” Bīnijs Bombardieris jautāja. “Tuvākajās dienās mums būs iespēja doties uz šo skaisto pilsētu. Vai gribēsi doties līdzi?” “Jā, gribēšu gan! Pastāsti par šo pilsētu! Es zinu tikai to, ka tā atrodas Ukrainas dienvidrietumos pie Melnās jūras,” Blanko sajūsmināti iesaucās. “Ar ko lai sāku? Odesa atrodas Dņestras upes ziemeļos. Tā ir svarīga ostas pilsēta ar divām lielām ostām. Tūristu iecienītas vie- tas Odesā ir Operas un baleta teātris, kas celts 1880. gadā, grieķu mūku celts Svētā Panteleimona klosteris, kurā var apskatīt leģen- dāras freskas, kā arī gleznu galerija Sofievskaja ielā, kur savulaik dzīvojis princis Potoskis,” stāstīja Bīnijs Bombardieris. Odesa – skaistā pilsēta pie jūras 46
“Un kādā valodā runā Ukrainā? Vai viņiem ir sava valoda?” vaicāja stārķis. “Jā, protams. Viņi runā ukraiņu valodā un, ņemot vērā vēsturi, arī krievu valodā. Tā kā Odesu apmeklē daudz tūristu, var dzirdēt dažādas valodas, piemēram, rumāņu, turku, vācu un pat grieķu un citas. Jauniešu vidū izplatīta, protams, ir arī angļu valoda,” ar pārliecību stāstīja Bīnijs. Noklausoties drauga sacīto, Blanko mudināja ātrāk doties ceļā. “Pagaidi, pagaidi, Blanko! Reiss uz Odesu paredzēts tikai pēc trijām dienām, būs mazliet jāpaciešas! Bet tikmēr mēs varam saga- tavoties un rūpīgi izpētīt visus apskates objektus pilsētā,” Bīnijs smaidot sacīja. Trīs dienas paskrēja vēja ātrumā. Kad draugi bija nonākuši galamērķī, viņi apskatīja ievērojamā- kos tūrisma objektus un pēc tam apmeklēja skaistās Odesas plud- males, tostarp Delf īnu pludmali ar interesantu delfināriju “Nemo”. Šajā delfinārijā var ne tikai vērot delf īnus, bet arī peldēt un spē- lēties ar tiem. 47
“Hei, Bīnij, skaties, mēs esam paspējuši, sākās delf īnu šovs!” sauca Blanko. Kas tas bija par skatu! Delf īni lēca caur riņķiem, spēlējās ar bumbām, dejoja un taisīja visādus citus trikus. Pēc tam mīlīgi pa- klanījās un pamāja ar savu spuru. “Cik skaisti! Tie nu gan ir vareni mākslinieki!” Bombardieris bija sajūsmināts. Izpriecājušies delfinārijā, draugi gatavojās savam lidojumam uz mājām. Nekur nav tik labi kā mājās! 48
Uzdevums. Palīdzi delfīnam atrast viņa spēļmantiņas! Norādi ar bultām!
Pārsteidzošā pilsēta – Abū Dabī Bija agrs, skaists rīts. Saules stari jau apspīdēja zemes virsu. Dziedāja putni, rosījās zvēri, mežs bija pilns dzīvības. “Hei, Blanko! Blanko! Kur tu esi, draugs!” Bombardieris sauca. Blanko saldi gulēja savā ligzdiņā. Viņam šodien ļoti nāca miegs. “Miegamice, celies!” Bombardieris sauca. “Šodien man ir pare- dzēts lidojums uz Abū Dabī.” Blanko nemaz negribēja celties. Apsedzies ar savu spārnu, viņš turpināja čučēt. “Blanko, vai tu zini, kas ir Abū Dabī un kur tā atrodas?” Bīnijs nerimās. “Nezinu un negribu zināt,” Blanko dusmīgi atrauca. “Kaut kāds Abudabs mani neinteresē!’’ “Nevis Abudabs, bet Abū Dabī, un tā ir ļoti skaista pilsēta, kas atrodas Arābu Emirātos,” Bīnijs sacīja. “Abū Dabī atrodas uz pussalas Persijas līcī. Šis ir lielākais no septiņiem emirātiem, kas veido Apvienotos Arābu Emirātus, un vienlaikus ir arī valsts gal- vaspilsēta. Abū Dabī ir arī viena no pasaules greznākajām pilsētām – tās centrā izveidoti parki ar lielām strūklakām un skulptūrām, mil- zīgas, modernas celtnes, tūrisma, sporta un atpūtas centri, kas saglabājuši savu austrumniecisko šarmu. Pilsēta var lepoties arī ar Tuvajos Austrumos drošākās pilsētas reputāciju, tur noziegumi principā nenotiek. Šis svarīgais fakts ļauj tūristiem atpūšoties neuztraukties un justies kā mājās.” “Nu un kas tad tur tik īpašs? Parki ar strūklakām ir daudzās pilsētās,’’ stārķis murmināja.
“Vai tu esi redzējis debesskrāpjus?” jautāja Bīnijs. “Tās ir lielas mājas daudzu stāvu augstumā.” “Protams, man tepat blakus ir liela deviņstāvu māja,” atteica stārķis. “Blanko, es runāju par milzīgiem debesskrāpjiem, ļoti moder- nām celtnēm, kas ir augstākas pat par 20 stāviem. Abū Dabī ļoti atšķiras no citām vietām, kur mēs esam bijuši, tur ir arī milzīgs atrakciju parks un vienīgā vieta pasaulē, kur ir viesnīca ar Formula 1 sacīkšu trasi,” Bīnijs stāstīja. “Atrakciju parks, sacīkšu trase, debesskrāpji, hmmm, tas liekas interesanti,” Blanko, acis berzēdams, sacīja. “Nu ko tad mēs vēl gaidām, lidojam!” Un piedzīvojums sākās. 51
Atlidojuši uz Abū Dabī, abi draugi vispirms devās uz Ferrari World – pasaules lielāko atrakciju parku, kas atrodas iekštelpās, ar pasaules ātrākajiem amerikāņu kalniņiem. Tur bija ļoti jautri. Kārtīgi izpriecājušies, draugi lidoja apskatīt skaisto šeiha Zajeda lielo mošeju. Pēc tam abi devās izvicināt spārnus uz Livas tuksnesi, kurā atrodas dažas no pasaulē garākajām smilšu kāpām. Būdami Abū Dabī, draugi nevarēja neapskatīt Yas Marina Formula 1 sacīkšu trasi! Šajā trasē ir iespējams izīrēt īstu formulu – 52
Ferrari vai Aston Martin un pašam izbraukt sacīkšu posmu. Otr- dienās trase ir atvērta visiem apmeklētājiem, tad to var iziet kājām vai izbraukt ar velosipēdu. Apskatot sacīkšu trasi, draugi devās uz “šķībo” Capital Gate viesnīcu. Tas ir unikāls debesskrāpis, kas atrodas Abū Dabī blakus Nacionālajam izstāžu centram. Capital Gate viesnīca ir “šķībākais” mākslīgais tornis pasaulē. Tas ir šķībāks nekā slavenais Pizas tornis Itālijā. 53
“Bīnij, tas ir ļoti jauki, ka var ceļot, iepazīt jaunas vietas un uz- zināt tik daudz interesanta un atšķirīga. Katra pilsēta ir ar savu noskaņu, un katrā notiek sava dzīve,” sacīja Blanko. Apskatījuši moderno pilsētu Abū Dabī, abi draugi noguruši, bet laimīgi posās uz mājām, lai atkal varētu plānot nākamos ceļojumus. 54
Uzdevums. Savieno punktus, un tu ieraudzīsi, kāds izskatās Capital Gate debesskrāpis!
Saturs Bombardiera Bīnija un baltā stārķa satikšanās............... 2 Lidojums uz Barselonu ........................................................ 6 Majestātiskā Londona ........................................................ 12 Skaistā pilsēta Prāga ........................................................... 18 Burvīgā Venēcija .................................................................. 22 Slavenā grieķu zeme – Atēnas ......................................... 28 Ceļojums uz brīnumaino Berlīni ..................................... 32 Šarmantā Stokholma .......................................................... 38 Mazā valstiņa – Malta ....................................................... 42 Odesa – skaistā pilsēta pie jūras ..................................... 46 Pārsteidzošā pilsēta – Abū Dabī...................................... 50 Māksliniece Maija Eglīte Autore Kristīne Lukša © westsolutions